MŪSU DARBI

Ziemas aukstums, biezs ledus un slikti laika apstākļi kļuva par iemeslu zemūdens izklaides kuģa "Līgo" applūdumam. Pēc palīdzības lūguma niršanas speciālisti nekavējoties sāka sarežģīto un atbildīgo uzdevumu - pacelt zemūdens kuģi. Pirms galveno darbu sākšanas niršanas speciālisti rūpīgi pārbaudīja kuģa korpusu un atklāja vairākus caurumus, kas bija applūšanas iemesls. Kuģis noslīka 3,5 metru dziļumā ar 8 grādu buksējumu uz priekšu un 16 grādu pārnēsājumu uz kreiso bortu.

Kuģa korpusa izmēri bija aptuveni 22 metri garš un 4 metri plats. Lai atjaunotu kuģa korpusa hermētiskumu, niršanas speciālisti sāka aizbīdīt caurumus. Tad sākās sarežģīta ūdens izsūknēšanas procedūra no kuģa. Niršanas speciālisti sāka darbu, izmantojot speciālus sūkņus un tehniku. Katru minūti kuģis cēlās arvien augstāk. Beigu rezultātā, pateicoties niršanas speciālistu izturībai un pieredzei, "Līgo" iznāca virsū ūdens virsmai. Redzot kuģi peldam, dalībnieki kuģa izcelšanas operācijā jutās lepni un apmierināti ar savu darbu. Šis brīdis kļuva par patiesu triumfu niršanas komandai, kuras centieni un darbs nesīs konkrētus rezultātus.

Nogrimušā kuģa "Līgo" izcelšana tika veiksmīgi pabeigta, pateicoties ASPTR niršanas komandas profesionalitātei. Viņi demonstrēja augstu meistarības līmeni un stingri ievēroja ekoloģiskos standartus sarežģītās operācijas laikā. Šis gadījums apliecina niršanas speciālistu nozīmi un nenovērtējamu lomu zemūdens objektu glābšanā un atjaunošanā, kā arī uzsver nepieciešamību rūpēties par apkārtējo vidi šādu darbu veikšanas procesā.

Vienā no Latvijas ostām pūta stiprs ziemeļu vējš. Vēja brāzma radīja lielu liellaivas sānsveri, kā rezultātā krava pārvietojās, liellaiva zaudēja stabilitāti un apgāzās. Tā nogrima nelielā 9 metru dziļumā.
ASPTR ūdenslīdēji zemūdens apsekošanas rezultātā atrada lielu caurumu liellaivas korpusā. Pēc korpusa bojājumu novērtēšanas kuģu izcelšanas speciālisti nolēma, ka liellaiva ir jāizceļ pa daļām. Saskaņā ar projektu ūdenslīdēji uzsāka darbu. Liellaivas korpuss tika sagriezts divās daļās, pielietojot elektro-skābekļa griešanas metodi un īpašas griešanas ķēdes. Pēc sadalīšanas ūdenslīdēji uzsāka nebojāto nodalījumu hermetizāciju. Bet ar peldoša celtņa palīdzību viņi uzsāka liellaivas izcelšanu. Plkst.22:49 virspusē tika pacelta liellaivas pirmā daļa, bet pēc pāris dienām divos naktī arī otrā.
Pēc kuģa izcelšanas darbiem uzņēmums uzsāka piestātnes akvatorijas tīrīšanu. Visi darbi tika veikti saskaņā ar vides drošības standartiem.

Liepājas ostā starp kuģu remonta rūpnīcu un cukurfabriku jau vairāk nekā 20 gadus bija nogremdēta peldoša darbnīca. Tā nogrima, nosveroties uz labo bortu un pakaļgalu 9 metru dziļumā. Virs ūdens pacēlās tikai nojumes daļas un virsbūves balsti.

2002. gada rudenī tika uzsākti kuģa izcelšanai nepieciešamie sagatavošanas darbi. Uzņēmuma ASPTR speciālisti nolēma izmantot kombinētu kuģu izcelšanas paņēmienu.
      Veicot stropēšanu, pakaļgala daļa tika piestiprināta iepriekš daļēji appludinātam pontonam ar 400 tonnu kravnesību. Tika nolemts ar sūkņiem nosusināt priekšgala un vidusdaļas nodalījumus caur diviem metāla koferdamiem, kas tika uzstādīti ūdensnecaurlaidīgas starpsienas pretējās pusēs.
      Ģenerālās ūdens izsūknēšanas laikā liela problēma radās klāja daļu iebrukšanas dēļ, kas ar grūtībām tika nostiprinātas un atkārtoti hermetizētas.
      Ar 400 tonnu smagā pontona nosusināšanu problēmu nebija. Peldspējas atjaunošanai tika veltītas vairāk nekā 30 stundas.

Vilkšanas laikā no Tallinas ostas uz Klaipēdas ostu m/k "Merkur" ievērojami sasvērās, jo ūdens iekļuva mašīntelpā. Vilkšana notika netālu no Ventspils ostas, un velkoņa kapteinis lūdza atļauju ievest "Merkur" Ventspils ostas piestātnē ūdens izsūknēšanai. Kuģis, gaidot brigādi ar sūkņiem ūdens izsūkšanai, spēcīgi sasvērās uz kreiso pusi un nogrima 1997. gada 22. aprīlī, uzkrītot uz mola. "Merkur" nogrima 9 metru dziļumā ar 50 grādu sānsveri. Pēc uzņēmuma "V" neveiksmīgā mēģinājuma atgriezt kuģi peldošā stāvoklī un reāliem draudiem, ka "Merkur" var ieslīdēt ostas 12,5 metrus dziļajā kuģu ceļā, Latvijas Jūras Administrācija nolēma izcelt m/k "Merkur", iesaistot ūdenslīdēju uzņēmumu "ASPTR".
Uzņēmums ASPTR noorganizēja kuģu izcelšanas grupu, kas tika aprīkota ar ūdenslīdēju, avārijas un glābšanas aprīkojumu un transportlīdzekļiem. Uzņēmuma ASPTR speciālisti nolēma kuģa izcelšanā izmantot peldspējas atjaunošanas metodi, novēršot korpusa noslīdēšanas varbūtību ar kuģu pacelšanas ģīnām.
Pēc korpusa hermetizēšanas un ūdens noplūdes novēršanas kuģa nodalījumos tika uzstādīti sūkņi ar kopējo jaudu 900 kubikmetri stundā. Kuģim attiecīgi paceļoties, tas tika apvilkts ar ģīnām, piespiežot korpusu piestātnes sienai.
Pilnīga kuģa nosusināšana un tā peldspējas atjaunošana ilga 26 stundas. Kuģis tika nodots pasūtītājam un aizvilkts uz Klaipēdas ostu.
Kuģa izcelšanas projektu izstrādāja inženieris Jevgeņijs Morozovs.

Mīnu traleris Nr.530 nogrima netālu no Liepājas Karostas kanāla pietauvošanās vietām.

Pat pie zema ūdens līmeņa virs ūdens par 20 cm pacēlās tikai tralera priekšgals. Tas ļāva pēc visu korpusa un klāja, ko arī daļēji saglabājušos virsbūvju bojājumu un caurumu noblīvēšanas izsūknēt ūdeni un pacelt kuģi, pielietojot peldspējas atjaunošanas metodi. Lai ūdens izsūknēšanas laikā kuģis nesasvērtos, kuģim no krasta tika pievienotas 10 tonnas smagas ģīnas. Pēc visu bojājumu noblīvēšanas priekšgalā tika uzstādīts koferdams. Paralēli ūdens izsūknēšanai tika novērstas sīkās sūces. Pēc priekšgala uzpeldēšanas sūkņi tika pārvietoti uz pakaļgalu, lai vienu pēc otra izsūknētu visus nodalījumus. Ģenerālā izsūknēšana ilga vairāk nekā 28 stundas. Pēc kuģa pilnīgas uzpeldēšanas tas tika atvilkts pie krasta.

Glābšanas darbu mācībās uz prāmja "Romantika" 2009.gada novembrī Rīgas ostā ūdenslīdēju uzņēmums "ASPTR" nodrošināja nogrimušo priekšmetu izcelšanu. Pamatā šie priekšmeti bija speciālie glābšanas plostu stiprinājumi, kas sver 300 kg. Grūtības sagādāja tas, ka mācību organizatori mums šiem darbiem bija atvēlējuši ļoti maz laika. 30 minūšu laikā ūdenslīdējiem dibenā bija jāatrod glābšanas plostu stiprinājumi, jāveic to stropēšana un jāizceļ, pie kam glābšanas darbu mācības netika pārtrauktas un strādāt nācās praktiski zem kuģa. Lai nodrošinātu veiksmīgu uzdotā uzdevuma izpildi, uzņēmuma "ASPTR" speciālisti bija izstrādājuši speciālu viegla svara sistēmu lielu gabarītu, līdz 450 kg smagu priekšmetu ātrai izcelšanai, ko izmanto viens ūdenslīdējs vieglajā ūdenslīdēja ekipējumā. Izmantojot šo sistēmu, tika izcelti visi nogrimušie priekšmeti. Pirmajā mācību dienā 2 glābšanas plostu stiprinājumi un otrajā dienā - 1, kopējais svars - 920 kg. Pateicoties labi koordinētajam uzņēmuma "ASPTR" ūdenslīdēju darbam, prāmis mācību laikā palika uz līnijas un veica plānotos reisus uz Zviedriju.

Pēc Padomju armijas un flotes aiziešanas no karabāzes Rīgā dažādu iemeslu dēļ tika nogremdētas trīs Projekta 613 (pēc NATO klasifikācijas "Whiskey") dīzeļzemūdenes.

Viena bija kaujas laiva, otra – paredzēta mācībām un treniņiem, trešā bija pārveidota, lai veiktu zemūdeņu akumulatoru uzlādēšanas operācijas. Divas laivas bija nogrimušas 7 metru dziļumā, bet kaujas laiva - 9 metru dziļumā. Laivu sānsvere bija no 15 līdz 30 grādiem uz kreisā borta pusi.

Lielas grūtības izraisīja hermetizēšana, jo izturīgais korpuss atradās 1,5 metru atstatumā zem vieglā korpusa, kurā atrodas dažādas līnijas, baloni u.c. Tas viss traucēja ūdenslīdējiem sasniegt izturīgo korpusu, atrast un hermetizēt sūču vietas. Pēc ūdens iekļūšanas izturīgajos korpusos novēršanas tie tika nosusināti caur šahtām un lūkām, izmantojot iegremdējamus elektriskos atsūknēšanas sūkņus. Darbi 1998. gadā ilga 4 mēnešus. Pēc tam zemūdenes tika utilizētas.

Pie piestātnes Liepājas ostā atradās 1991.gada martā nogremdētā liellaiva "TOSMARE", kura, domājams, ir būvēta 1935.gadā. Pēc iesnieguma saņemšanas par nogrimuša objekta aizvākšanu no piestātnes līnijas 1992.gada jūnijā Rīgas ASPTR grupa kopā ar uzņēmumu "PROFESSIONĀLIS" uzsāka kuģu izcelšanas darbus. Pēc liellaivas korpusa un tās iekšējo telpu zemūdens apsekošanas tika nolemts liellaivas korpusu sagriezt divās daļās un izcelt katru atsevišķi, izmantojot peldošo celtni "SUDOPODJOM 1". Liellaiva tika sagriezta divās daļās, izmantojot kuģa izcelšanas trosi, bet visbiezākais korpusa komplekts tika sagriezts, izmantojot gāzes griezēju.
Pēc trošu novietošanas zem pakaļgala korpusa tā tika izcelta no ūdens un novietota uz piestātnes. Arī priekšgals tika izcelts, izmantojot peldošo celtni, pēc tam ūdens tika izsūknēts no iekšējām telpām.
M/K"TERN" radītā naftas produktu piesārņojuma likvidēšana

Sauskravas kuģa "TERN" sadursmē ar tankkuģi, kas pārvadāja mazutu, tā pakaļpīķa telpās iekļuva vairāk nekā 50 tonnas mazuta. Izkraujot kuģi, caur caurumu kuģa priekšgalā mazuts ar savu svaru sāka izspiesties aiz borta. Atļauja M/K "TERN" pārvietošanai no Ventspils ostas uz Klaipēdas ostas kuģu remonta rūpnīcu netika saņemta, ņemot vērā iespējamo jūras piesārņošanu ar naftas produktiem.
Uzņēmums "ASPTR" kopā ar kuģa īpašnieku un apdrošināšanas sabiedrību nolēma veikt darbus, lai novērstu naftas produktu noplūdi caur caurumu priekšgalā. Tika nolemts caurumu hermetizēt ar koka baļķiem, dēļiem, ieklāt mīkstu brezenta plāksteri ar sorbenta slāni, un visu caurumu priekšdaļā pārsegt ar speciālu ūdensnecaurlaidīgu un benzīna un eļļas izturīgu pārvalku.
Visi darbi pakāpeniski tika pabeigti laikā, un kuģis "TERN" saviem spēkiem devās uz remontu Klaipēdas ostā. Pārgājiena laikā naftas produktu noplūdes nebija.

Vairāk nekā 25 gadus PSRS karaflotes atmagnetizēšanas kuģis bija appludināts. Šim kuģim bija īpaša konstrukcija. Uzbūvēts 1957. gadā kā zvēru medību šoneris, vēlāk tas tika pārveidots par atmagnetizēšanas kuģi.
Darbs pie kuģa izcelšanas sākās 2003. gada vasarā. Atmagnetizēšanas kuģis bija vissarežģītākais kuģa izcelšanas objekts vairāku iemeslu dēļ. Lūk, daži no tiem:

• Kuģis bija pilnībā appludināts, tikai skursteņa augšdaļa pacēlās virs ūdens.
• Kuģis atradās pie naftas produktu pārkraušanas piestātnes un to bloķēja naftas uzpildes liellaivas un tankkuģi.
  -Tam bija ārkārtīgi bojāts koka korpuss.

Darbu izpildes laikā Liepājas ostā nebija neviena peldošā celtņa. Tika nolemts kuģi izcelt, izmantojot kuģu pacelšanas pontonus. Šajā nolūkā speciāli tika izgatavoti 10 kuģu pacelšanas pontoni ar 25 tonnu kravnesību, kurus ūdenslīdēji uzstādīja pa 5 gabaliem pie abiem bortiem. Papildus tam, veicot stropēšanu, priekšgalam tika piestiprināts iepriekš daļēji appludināts pontons ar 40 tonnu kravnesību. Veicot ģenerālo 10 kuģu pacelšanas pontonu caurpūti un 40 tonnu pontona izsūknēšanu, atmagnetizēšanas kuģis atgriezās normālā stāvoklī un atrāvās no dibena.
Šādā stāvoklī pēc saskaņošanas ar Liepājas ostas pārvaldi kuģis ar milzīgiem drošības pasākumiem nelielā ātrumā ar divi velkoņiem tika aizvilkts uz KRR sauso doku. Dokā tā nosusināšanas brīdī tika veikti darbi, lai atsūknētu ūdeni no kuģa telpām, tādejādi samazinot kuģa svara slodzi uz ķīļa blokiem.
Darbi ilga 5 mēnešus.